Radoši aktīvs arī pandēmijas laikā - fotogrāfs, dzejnieks Arvīds Gļauda
Foto no Arvīda Gļaudas personīgā arhīva.
Tik interesants ir šis laiks - 2020.gads, bet reizē- īsts pārdomu un pārbaudījumu piepildīts laiks, kā arī - jaunu prasmju apgūšanas laiks... Valstī ārkārtas
stāvoklis vīrusa dēļ (Covid-19)... Sociālie tīkli pilni ar ziņām, kā izsargāties
no pandēmijas... Ziņas par saslimušajiem... Ziņas par lidostu slēgšanu... Sarežgīts laiks mums visiem, kā es domāju, un tomēr- laiks, kurā
notiek pielāgošanās jauniem apstākļiem, jaunai dzīvei... Manas domas - lauciniekam ir mazliet vieglāk to visu paciest,
kamēr pilsētnieks izjūt saasināti! Mani pašu pandēmija nav īpaši skārusi - es eju un daru savus
darbus, jo laukos darba daudz, taču ...pirmais mēnesis /marts, 2020/, kad viss
ārprāts sākās, no tās neziņas, kas notiks tālāk, no domām un informācijas plūsmām, no visa tā - arī es
saslimu... . Nē, nē - vīrusa nebija, bet saasinājās citas vainas, jo veselība lika sevi manīt, jo es esmu emocionāli jūtīgs... . Arī radošais lauciņš palika tukšs- mūza pazuda, darbi nerakstījās, likās, kā ar nazi viss tika nogriezts!
Vēl tagad es to izjūtu, ka dzeja rakstās reti, taču- ir, ir! Jauni darbi top! Rakstās arī
vietējam laikrakstam: "Rēzeknes
Vēstīm", un, tā ir - ne tikai dzeja, bet arī intervijas/atspoguļojumi bildēs, no kultūras pasākumiem, kultūras dzīves. Tas ir mans darba lauciņš. Kā arī, ik pa laikam, tiek saņemti piedāvājumi kļūt kādai dzejas grāmatiņai par līdzautoru, taču tam visam vajag
finansiālo pamatu, lai startētu šādos projektiņos, bet, neskatoties ne uz ko- vienā kopkrājumā tomēr mēs ar sieviņu (Kristīni Gļaudu! -S.S) - ‘’ielecām’’, jo dzejas grāmatiņā: ‘’Dzejas Virpulis", ir publicēti arī mūsu
darbi, kas nozīmē to, ka mēs ... devāmies jaukā virpuļdejā!
Foto no Arvīda Gļaudas personīgā arhīva.
Spilgtākais notikums ir bijis 11.septembrī, 2020, kurā mēs tikāmies - jaukā, sirsnīgā pasākumā- viesu namā "Svelmes", Rīgas pusē, kur pulcējās radoši ļaudis, kas mīl dzeju, dziesmas, deju. Arī kāzu valsis tika nodejots, un četru gadu kāzu jubileja nosvinēta draugu lokā, kas bija 10. Septembrī, 2020.
Nupat jau varu atklāt, ka- ne tikai dzeja, bet arī notis ir parādījušās manām dziesmām, kuras var
izmantot citi mūziķi, ja vēlas. Par to esmu ļoti priecīgs, un pateicīgs - Ilzei Kārkliņai.
Foto no Arvīda Gļaudas personīgā arhīva.
Šis laiks man licis daudz mācīties, piemēram- kļūt mazliet gudrākam, aizstāvēt savas domas, pamatot tās, pierādīt savu personību, kā arī
aizstāvēt, ar padomiem- savus tuvos...Ir prieks atzīt sev, ka esmu kļuvis mazliet nopietnāks... Iespējams, tas noticis pateicoties tam, ka es, nu jau divus gadus, esmu frakcijas JKP Rēzeknes nodaļas
atbalstītājs. Šajā laikā esmu sapratis arī to, ka- nevajag čīkstēt, bet vajag
iet un darīt! Vajag vairāk pastāvēt par taisnību, jo likums visiem ir vienāds, bet tas,
vai to ievēro- tā jau ir cita tēma... Iespējams, ka es vēlos pierādīt pats sev,
ka es to varu, jo manī ir tā sajūta, ka- pietiek, ka mūs uzskata par neprašām,
pietiek, ka nomelno nepatiesi, un pietiek, ka ar mums var manipulēt... Visnozīmīgākais
notikums šajā sakarā bija pirms Rīgas vēlēšanam, kad man bija
lieliska iespēja būt Rīgā, Daugavas stadionā, kur tobrīd notika preses konference, kurā tikās jaunie kanditāti, kas kandidēja uz Rīgas mēra amatu. Prieks
bija tikties ar Bordāna kungu, un citiem augsti stāvošiem vīriem - ne tikai Rīgā,
bet arī Rēzeknē. Šis ir jauns lauciņš, par ko esmu sācis interesēties, jo- es gribu
zināt vairāk par to, kas notiek valstī, novadā savā pagastā!
Foto no Arvīda Gļaudas personīgā arhīva.
Bet, arī ar citām sirdslietām es atrodu laiku nodarboties. Tā piemēram- fotografēšanu, kas man ir mīļa un tuva jau sen. Bet tam visam pāri, mums ar sieviņu, ir vēl viena jauna aizraušanās, proti, mēs dejojam jaunā deju grupā, kas tapusi Rēzeknē un saucas "Saules smaids". Atceros, ka- ilgi gan es pretojos dejot aicinājumam, teicu, ka tas nav mans, teicu- nē, nē, bet tad sapratu, ja sieva grib, lai dejojam - es atbalstīšu! Vēl bija tā, ka radās situācija, kurā trūka viena deju partnera - pāru dejā, un, lūk, ar lielām pūlēm mani tomēr pierunāja dejot... Tagad man jāsaka, ka es esmu priecīgs, ka tā, jo- es dejoju! Protams, ka viss tikai pašā sākuma stadijā...Kā ies man ar to dejošanu - to rādīs laiks! Var teikt, ka šajā grupā notiek līnījdejas dažādos variantos, kas priekš manis ir kas absolūti jauns un nebijis. Pazīstot sevi– es varu dziedāt, fotogrāfēt, /jaunumi/params/post/1351911/intervija---dzejnieks-fotografs--arvids-glauda , veidot mākslas darbus mālā, keramikas nodarbībās, /jaunumi/params/post/1943462/ , vai ko citu, bet dejas nu gan nav mans hobijs... Un tomēr, kad tagad esmu tajā visā iekšā- man ir prieks par katru uzslavu, un rodas prieks censties no sirds, jo ir kas novērtē!
Foto no Arvīda Gļaudas personīgā arhīva.
Cieņa- Arvīds Gļauda.
Pēc Arvīda Gļaudas atsūtītā materiāla, kurā vēstīts par to- kas notiek autora un fotogrāfa dzīvē 2020.gadā, kad ir pandēmijas Laiks, ierakstu blogam apkopoju es- Sigita Sīle.
Sirsnīgi pateicos Tev personīgi- par atsaucību Arvīd, jo - ir prieks, ka Tu dalies pārdomās, atmiņās, sajūtās, par to, kas Tavā radošā un privātā jomā notiek šajā pandēmijas gada (2020) laikā. Prieks, ka- neskatoties uz to, kas notiek visapkārt - Tu tomēr esi radoši un aktīvi darbojošais- dažādās jomās, joprojām. Svētīgu ik dienu arī turpmāk Tev. Un, lai Mūza atkal ciemos nāk!