2022. gads. Pavasaris. Ja interviju nav, rodas brīva iespēja ierakstīt pašai man ierakstiņu pavasarīgu, bet smeldzīgu gan
Pavasaris, brīnišķīgais ziedplauksmes laiks - ir klāt! Bet, ir kaut kas, kas nepārstāj skumdināt. Jo, jau, bez divām dienām jau mēnesi- kādā tālā valstī, Ukrainā, rit karš. Karš 21.gs.? Jautājumu vairāk, kā atbilžu. Bet viens vien- visvisdzelošākais, visvissvelošākais, skan tā - kad būs miers?! Tas katram cilvēkam domās dun, (vai ne?) kā veseris... Kas notiek tur, tālajā Ukarinā, to ziņas atspoguļo un iedzīvotāju stāstījumi. Bet just jau var, ka vaid Zeme. Vaid Debessjums. Vaid cilvēki, kas cieš no posta, ko nesis, un nes, karš. Un pavasaris tur klājas pelnpelēks, piekliegts, pievaimanāts, ne putnu dziesmām pieskandināts. Un skumjākais, ka tas tā būs, kamēr vien rit karš. Un nevienam visā pasaulē- nav viegli cerēt. Nav viegli samierināties. Nav viegli it nemaz. Bet ticība, ka rims karš, ka būs miers - ir dzīva!Ir dzīva tā mums, kas šodienā dzīvojam! Kas ticam, ka saprāts ir spēks, un tas ir katrā cilvēkā, kas vien mīl mieru! Cerība -saglābt pasauli - ir pašos vien.
Es nezinu, kādas sajūtas dominē tevī jaunajā pavasarī, bet zinu vienu, ko jūtu pati sevī, ka- tikai mēs paši esam noteicēji tam, lai caur mums plūst miermīlīgums. Lai ir pasaulē Miers! Lai ir miermīlīga atmosfēra šeit - uz pasaules. Lai ir Miers, kas ir, kā avots dzidrs, lai tajā var spoguļoties. Tas vajadzīgs cilvēkam- Miers, kas spēku dod! Miers, kas mieru vairo!
Lai mūsos runā miermīlība vien! Pavasarī paskaties! Ar cieņu-
Sigita Sīle
Atsaucies intervijai, rakstošais, ja vēlme ko publicēt šajā blogā, papildinot Interviju klāstu!