Novembra viesis Dace Solovjeva- Junemane

–Dace, kā radās ideja par savu izdevniecību?

– Tas bija pirms deviņiem gadiem (2011), kad es kļuvu mamma otro reizi, un tobrīd veidoju rotas no pērlītēm, kā arī publicēju savas dzejas internetā un lasīju citu autoru darbus, līdz, kādā dienā, atceros,- sēdēju dārzā, savos laukos, klusumā, un vienā mirklī vienkārši sapratu, ka doma par izdevniecību ir īstā laikā nākusi, kā no Augšas, no paša Augstākā, dots padoms. Doma pārklājās arī ar to situāciju, kura bija manā dzīvē – es biju dekrēta atvaļinājumā, un redzot, dzirdot, kas autoriem, caur dzeju, sakāms lasītājiem, es izlēmu, ka būtu forši palīdzēt autoram veidot savu grāmatu, kura nokļūtu pie lasītāja jau taustāmā formātā. Tā es izlēmu izveidot izdevniecību ‘’Domu pērles’’ https://www.domuperles.com/par-mums Pirmā grāmata tapa autorei – Aijai Ābenai.

– Kā radās nosaukums izdevniecībai?

–  ‘’Domu pērles’’, – tas palicis no tā laika, kad es veidoju rotas, pirms tika izveidota izdevniecība. Man likās, ka šis vārdu salikums ir tik skaists, pērlīgs nosaukums, ka lieliski derēs izdevniecībai, kurā radošs process ir ikvienā autora darbā, kā pērles. Šobrīd ir tā, ka autori paši atrod iespēju pieteikties izdevniecībā, jo jau zin to, ka katrs autors tiek saprasts, izprasts, uzklausīts, tādējādi, arī sadarbība ir lieliska, un autori paši meklē mūs, lai pieteiktos kopkrājumam vai autorgrāmatas izdošanai. Es teikšu, ka šobrīd jau ir tā, ka reklāma jau vairs nav īpaši vajadzīga, jo tā iet tautā pati –‘’no mutes– mutē’’. 

– Kad Tu pati sāki rakstīt dzeju? Un, kādā stilā ir rakstītas Tavas dzejas?

– Dzeju rakstu jau no septītās klases. Mani dzejoļi ir filozofiska rakstura atziņas, kuras ietērptas dzejā, pārdomu dzejas, arī par mīlestību, bet tās dziļākā nozīmē. Ir uzrakstīts arī romāns, kurš gan vēl stāv maketā, jau no 2017. gada, gaidot savu izdošanas mirkli. Romāns ir par mīlestību, nodevību un plusā vēl rakstnieka fantāzija. Šobrīd dzeja rakstās, bet es sekoju Imanta Ziedoņa teiktajam: ‘’Darbu uzraksti – noliec malā pieslīpēt’’. Tāpat ir arī ar romāna maketu. Jo, man uz saviem darbiem ir iestājies profesionālais kretīnisms, kurā es ļoti piedomāju par darba kvalitāti, ne kvantitāti. Man tas ir ļoti svarīgi, lai viss, ko vien es padaru lasītājiem pieejamu, ir pieslīpēts, kvalitatīvs, dziļdomīgs, interesants un dabisks.

–Kurš dzejnieks Tev pašai ir mīļš, kas, varbūt pat, ir Tevi iedvesmojis dzeju mīlēt, rakstīt, lasīt?!

Smieklīgākais ir tas, ka rakstīt savus tekstus sāku, jo patika grupas "Tranzīts" dziesmas. Es nerakstīju dzeju, bet dziesmām vārdus, kurus... Varbūt, kādreiz... Protams, viss pagriezās pilnīgi citā virzienā. Bet joprojām patīk mūzika ar labu liriku, dziļu domu, atskaņām. Diemžēl, dzejiskākas dziesmas ir vairāk krievu valodā, nekā latviešu. Mūzika ir tas, kas joprojām iet cauri manai dzīvei, paralēli dzejai. No latviešu rakstniekiem, ļoti patīk Ā.Elksne, I.Ziedonis, J.Poruks. Viņu darbos ir tas– ilgi meklētais "kaut kas". Ļoti patīk dzeja arī krievu valodā. Tu lasi un aizraujas elpa. Jūti, saproti, bet nevari iztulkot tās sajūtas. Patīk, sākot no Сергей Есенин, un turpinot ar klasiķi- Александр Пушкин.

Atslēdziņas

Ilgu putni sasita spārnus un aizlaidās, Gadiem krātās skumjas paraujot līdz. Prom lidojot tās tik gardi smējās: “Tu zini - tev vēl mūs ļoti, ļoti trūks!” Lai arī manu putnu spārnu švīksti Par auksto rudeni steidza atgādināt, Tomēr zinu – šie putni nebija īsti Un manī ziedoni nespēja apstādināt. Manās krūtīs pieneņziedu medus, Sajaucies ar margrietiņām baltām. Izkusis ir pagātnes sniegs un ledus, Mirdz laimes atslēdziņas saulē kaltās...

Dace Solovjeva -Junemane

–Vai Tu piedalies arī kultūras pasākumos?

–Es pasākumos piedalos retumis. Tas dēļ manas intravertās personības. Taču divi pasākumi ir bijuši 2019. gadā, kurus organizēja ''Domu pērles''. Vienkārši, es neesmu priekšplāna cilvēks, jo, kaut kā vienmēr esmu bijusi klusa, mierīga, un ar mikrofonu es tiešām esmu uz ''Jūs''. Tā dzīve sakārtojusi, ka arī dzīves filozofija ir mainījusies, un man tomēr vairāk patīk darbs vienatnē, ar dažādām datorprogrammām– grāmatu vāku veidošanu, un darbs ar sevi, ar savām domām, kurās dzimst dažādas idejas, ir harmonija. Nesen piedalījos arī dzejas pasākumā Staburagā. Taču labprātāk es piedalos pasākumos, kuri ir interneta vidē, piemēram, draugos.lv:  ‘’Dzeja no sirds’’ konkursā, kā arī, es vadu dzejas grupiņas interneta vidē. Tās ir draugiem. lv: "Domu pērles kafijas pauze", facebook; "Dzeja no sirds" un "Dzejas pērles", kā arī "Dzejas prelūdija", kur esmu administratore.

–Kur lasītājs var atrast lasīt Tavas dzejas?

Publicējos interneta vidē, kā arī vairākos kopkrājumos un autorgŗamatās. Grāmatu nosaukumus redzam kolāžā. 

Foto no Daces Junemanes personīgā arhīva.

***

Te es esmu - Ar pļavu ziedu kleitu Un vasaras nakts smaržu. Te es esmu - Ar pieneņpūkām matos Un agro zemeņu garšu. Te es esmu - Kā mirdzoša zvaigžņu poga Plašajā debess jumā. Te es esmu - Kā sniegs zem tavām kājām, Kas nevajadzīgs kūst. Te es esmu - Sirdi pilnu cerībām, Kas zin', varbūt rīt. Te es esmu - Kā vējš, kas prom skrienot Viegli aizskar smilgu. Te es esmu - Joprojām gaidot, Mazliet jau par ilgu... Te es esmu...

Dace Solovjeva-Junemane

–Ko Tu vēlētu autoram? Un, ko vēli pati sev?

Autoram vēlu ticēt sev! Jo, diemžēl, ir jūtams ticības trūkums sev. Kā arī, vēlu atrast laiku, lai lasītu! Īpaši klasiķus. Jo tā, caur lasīšanu, autors pilnveido vārdu krājumu, redzējumu. Tā ir sava veida skola pēc skolas.

Sev es vēlu atrast laiku sev! Mūsdienās, steidzīgajā gadsimtā, ir salīdzinoši grūti atrast laiku apstāties, ieklausīties sevī! Jo, lai nodotu lasītājiem vēstījumu, sākumā jāsaprot, ko īsti vēlies pateikt… . Un šādam iekšējam dialogam, ir ļoti vajadzīgs– laiks, apstāšanās un klusums.

– Kādi ir Tavi vaļasprieki, Dace?

Mani viss interesē– rotas, dabas materiālu rāmīšu veidošana, kā arī datorgrafika, dažādas interneta programmas, piemēram– grāmatu vāku dizainu veidošana, dažādiem jauniem projektiem. Man patīk pats process, kurā es varu pamanīt nianses, pielāgot krāsas, izvēlēties nosaukumus – tas ir ļoti aizraujoši! To pašu es varu attiecināt arī uz fotografēšanu, jo daudz kas ir apgūts arī šajā jomā, pašmācības ceļā. Šie vaļasprieki ir tādi, kuros jāmācās ir visu laiku, bet mani vienmēr ir interesējis uzzināt ko jaunu! Esmu zinātkāra un tiecos mācīties pat pašmācības ceļā, Tagad jau tam ir pat ļoti pateicīgs laiks. Ja mēs paskatamies uz to, kas šobrīd tiek piedāvāts interneta vidē, tad varam secināt, ka patiešām attālināti, internetā, mācīties ir viegli, un šo iespēju vienkārši ir jāizmanto! Es esmu no tiem, kas nekad mierā nevar nosēdēt. Agrāk es pērļoju, bet arī tagad atrodu ko darīt, jo– man ļoti patīk knibināties! Ar bērniem mēs tamborējam. Es šuju, un šuju tādās krāsās, kādās es vēlos! Daiļdārzniecība, puķu dobes, garšīgu ēdienu taisīšana, skaista pasniegšana, tas arī pieder pie maniem vaļaspriekiem. Ļoti labas sajūtas man dāvā atrašanās dabā, klusumā, harmonijā. Ja es nedaru kaut ko radošu, tad es lasu. Daudz lasu! Psiholoģija un filozofija– šīs tēmas man ir ļoti tuvas.

Dace, paldies par atsaucību. Ir ļoti vērtīgs Tavs radošās augšupejas stāsts, kā man, tā, domājams, citiem tautiešiem arī. Paldies arī par dzejām, kuras Tu raksti, tās ir patīkami lasīt, jo jūt dzīvesziņu, kura plūst no apdzejotās domas. Paldies arī par svētīgo darbu, kuru Tu dari mūsdienu autoru labā, kultūras labā un daiļliteratūras labā. Šajā ziņā, no manis arī – grandiozi liels paldies, jo kopkrājums, kurš tika izdots ''Domu pērlēs'', 2014. gadā, kurā es esmu līdzautore, ir, viennozīmīgi, liels, liels gandarījums arī šodienā, ko jūtu atmiņu virpuļos. Atceros, toreiz kopkrājumam atsaucos ar Tavu iedrošinājumu... Tas bija skaisti un ļoti jauki, jā! Jo, patiesībā jau tā bija mana, sava veida, lielā uzdrošināšanās, pat debija, ja tā var teikt– pieteikt dzejas pasaulei arī manus Gara darbus.

Lai arī turpmāk– Tev un izdevniecībai, ir darba daudz, daudz, daudz!. Lai radošu domu daudz, un visās dzīves sfērās veiksmes vien!

Ar cieņu –

bloga idejas autore– Sigita Sīle