Intervija ar Rutu Pakalni
Tā, 2011. gadā, Ruta devusies uz pasākumu— ''Ar bērza lapa plaukstā'', Raudas muižā, pēc kura, braucot autobusā, ir apvijis iedvesmas brīdis, kurā ir uzrakstījies pirmais dzejolis:
Saulīte silda
un manu sirdi pilda
ar mīlestības liesmām ,
ar smeldzīgām dziesmām ,
ar draugu sejām jautrām ,
ar zilo zvaniņu skaņām ,
ar neaizmirstamām dzejām ,
un jautrajām sejām .
Šīs neaizmirstamās sejas ,
šīs brīnišķās dzejas ,
tās jaunus sapņus rod
un spēku dod .
Es pateicos Dievam
par mirkļiem šiem ,
par jaukajiem brīžiem
piedzīvotiem.
Ruta Pakalne
Un pēc tam uzrakstījies arī otrs, pateicības un gandarījuma pilns, dzejolis:
Un redzu-
Kā domājat, ko?
Mūsu Kurzemes mežus,
Latvijas baltos bērzus,
Kas, kā baltas tautu meitas,
Baltas un staltas,
Gan smuidras, gan sīkas ,
Bet tās lapiņām jau
Dejot tīkas.
Bet tur tālāk dreb apse
Un žēlabaini trīc,
Es vēl neļaušos dejai
Tā šalkojot dīc .
Es vēl košākus svārciņus šūšu,
Ja atļausi -
Par tavu draugu kļūšu,
Ar tevi vienmēr kopā būšu...
Tad ziemu vieglāk pārdzīvot
Un par jaunu atkal salapot.
...Man vakar zvaigžņu lietus lija
...Man vakar zvaigžņu lietus lijaUn laimes asariņas bira ...
Ruta Pakalne .
2011.4.09
https://www.draugiem.lv/blogs/post/_5516632
Es dzeju rakstu ar starpposmiem, jo, kā jau visiem autoriem, arī man gadās brīži, kad rakstās daudz, kad esmu ar Mūzu saplūsmē, un jūtos, kā lidojam, bet ir arī tādi brīži, kad dzejas vārdi neplūst. Tāds brīdis man ir arī šobrīd, bet es ticu, ka tas ir pārejoši. Ir jau arī tādi posmi, kad dzejā rakstu skumjo, bet tādus dzejoļus es paturu vien savās kladītēs. Manās dzejās Jūs varat lasīt par tādām tēmām, kā— dabu, Dieva slavējumu, kā arī, reizēm, es uzrakstu kādu Ventiņu dialektā lasāmu peršu. Tās es labprāt nolasu draugu lokā, lai piepildītu telpu un sirdis, ar jautru noskaņu. Domāju, ka tas lieti noder ikvienam pat šajā, mums tik grūtajā laikā, kad ziņas par pandēmiju virmo visapkārt.
Tas ir prieks,
Ja neesi lieks .
Un, ja esi kādam
Vajadzīgs.
Kaut ar domu,
Ar skatu vienu,
Ar pieskārienu,
Kas mīlestībā
Sniegts.
Lai mīlestība plūst,
Lai plūst!
Kā jūra varena,
Kas nekad neizžūst!
Ruta Pakalne
Mans skaistais un lielais pasākums notika Tārgales ciema padomē, 2014.gadā— manas grāmatiņas prezentācija, kad iznāca kopkrājums: ''Vienu soli panāc pretī''. Šī kopkrājuma līdzautore esmu arī es, Grāmatiņas atvēršanas svētki bija ļoti, ļoti svinīgi. Uz pasākumu bija ieradušies visi man mīļie cilvēki, tajā skaitā — Ieva Trimalniece, Ojārs, Ulmanis, un citi mīļie viesi. Pasākuma muzikālais pavadījums— Marita Snipke un Kaspars Skrastiņš. Tas bija sirsnības piepildīts. Es uzdāviju visiem manas grāmatiņas.
Manis pašas otrs dzejas pasākums tika rīkots Herberta Dorbes muzejā. Pasākumā dziedāja gan koris ''Lība'', gan manas meitas ansambļi. Tas, manuprāt, bija vēl skaistāks pasākums, kā manas grāmatiņas svētki, jo klausītāju bija divas reizes vairāk, mana mazmazmeitiņa arī lasīja manu dzeju un meitenes no ansambļa— arī. Arī šim pasākumam es ļoti, ļoti gatavojos— uztaisīju 70 rožu pušķīšus, no kļavu lapām, kurus mana mazmazmeitiņa Keitija pasniedza pilnīgi visiem, kas bija ieradušies. Par grāmatiņas atvēršanas svētkiem un dzejas pasākumu muzejā varu teikt to, ka— abās vietās tie bija ļoti mīļi un sirsnīgi.
Esmu publicējusies arī Ventspils Baptistu draudzes dzejnieku kopgrāmatā—
Patīkams notikums, kuru atcerēties, bija arī, kad Ērika Birzkopa ar Ingu Auderi mani bija uzaicinājušas uz Katedrāli Liepājā, uz dzejas lasījumiem, un tur bija arī foto izstāde, kur arī mans foto bija izstādē pie sienas tika novērtēts. Dabūju godalgotu vietu un 3 grāmatiņas ar ierakstu. Ļoti patīkamas sajūtas un gandarījums bija.
Ieskatam, nedaudz no pasākuma Talsos, Dievsētā ''Birzes'', uz kuru braucām vairākus gadus pēc kārtas. Bildē interesantākais no visiem pasākumiem, jo man bija līdzi visiem cepures, un man, kā redzams bildē- pašas šūta kleita no aizkariem, un cepure, protams. Arī tā ir mans rokdarbs.
Man ir trīs dziesmas, kuras izpilda manas meitas - Margitas Kronbergas - vadītie ansambļi.
1. ''Dziesma par prieku'', vārdi- Ruta Pakalne, mūzika- Ojārs Ulmanis, izpilda sieviešu ansamblis ''Rudens roze''. Mūzika dzejas pēcpusdienā ''Mēs Latvijai'', kā arī citos pasākumos.
2. Dziesma - Pavasara tuvošanās. Vārdi Ruta Pakalne, mūzika- saksofona solo - Huberts Ignats, izpilda Tārgales ansamblis ''Ziedu laiks''.
3. Dziesma- Nāc, ak pavasar, nāc! Vārdi - Ruta Pakalne, mūzika, izpilda Tārgales ansamblis ''Dzimtais krasts''
Nāc, pavasar, ak nāc!
Bija laiks, kad ziema zemi klāja,Baltām sniega pārslām apsnigusi katra māja.
Niedres, smilgas skatus augšup raida,
Pavasara tuvošanos gaida .
Bet aukstums vēl zemi klāj,
Viss jau ziemai ardievas māj,
Krokusiņš tik maziņš viņš,bet smaida,
Vērojot kā sniegpulksteņi viņam apkārt skraida.
Tie pavasara tuvošanos jūt
Un sirdis atkal var prieku gūt.
Nāc, pavasar, ak nāc ,
Šo zemīti sildīt sāc!
Lai gājputni atgriežas,
Un Dzimtenes āres, lai zied,
Un snaudošās pienenes,actiņas vaļā ver.
Nāc, pavasar, ak nāc ,
Dzimto zemīti sildīt sāc!
Ak,sildīt jel sāc !
Ruta Pakalne
Liels paldies manām meitām, par atbalstu visos manos pasākumos, grāmatiņas iznākšanas svētkos. Īpašs paldies par atbalstu, protams- Margitai, un meitām - Jolantai un Sanitai, un, protams, visām ansambļa meitenēm, kuras vienmēr ir ļoti atsaucīgas. Paldies!
Vēl par pasākumiem.
Ir bijuši divi lieli pasākumi Ozolniekos. Viens -Ozolnieku pansionātā, otrs- kopā ar Indru Lintiņu pasākums, lielkoncerts - ''Eduarda Rozenštrauha piemiņai''. Tie bijuši skaisti un vērienīgi pasākumi, kas nesuši lielu gandarījumu.
Bildēs mazliet ieskats no abiem pasākumiem.
Ozolnieku pansionātā.
Pasākums Ozolniekos ''Lielkoncerts visā Latvijā''
Esmu piedalījusies arī dzejas pasākumos Tārgalē. Īstenībā jau to pasākumu ir ļoti daudz, tādēļ visus, iespējams- pat neuzskaitīt, bet pateikt - cik skaisti ir šādi pasākumi, cik saviļņojoši dvēselei - to zinās katrs, kurš vien apmeklē kultūras pasākumus.
Esmu uzstājusies arī dzejas dienās ar savas dzejas lasījumiem. Šeit bildē, mans dzejas lasījums klausītājiem ''Kurzemes dzejas dienas'' ietvaros.
Par vaļaspriekiem runājot.
Tie ir bildēs redzami un pasākumos, kuros es tos dāvinu. Tā ir floristika, tās ir dabas glezniņas, tās ir cepures, kleitas, kuras darinu pati savām rokām. Tie ir dažādi košumiņi un greznumiņi, ko darinu no dabas veltēm, kā arī citiem materiāliem, kas vien koši, skaisti izskatās - cepurēs, kleitās, pušķos... . Radošu ideju man netrūkst!
Par dzejniekiem, kuru darbi mani uzrunā.
Tie, viennozīmīgi, ir Imants Ziedonis un Ārija Elksne, kurus es lasīju, lasu, lasīšu! Taču, no mūsdienu dzejniekiem, es lasīju jau agrāk, un lasu arī tagad -Ineses Toras dzeju. Šīs dzejnieces dzeju esmu izrakstījusi arī savās kladītēs, jo tā ir ļoti patīkama dzeja- manai dvēselei.
Uz jaukas nots tad saku Jums paldies un lieku vienu Ventiņu dialektā lasāmu peršu, kura ir skanējusi arī Latvijas televīzijā:
Paldies par atsaucību mīļš, Ruta! Ir tik patīkami skatīties Tavas kultūras un literārās dzīves jomas gaitas, kā bildēs, tā lasīt- rakstītajā. Vēlēšu, lai tikpat enerģiski Tu trauc uz priekšu, kā līdz šim! Lai veselība laba! Lai Mūza atgriežas, un, lai daudz jo daudz dzeju top!
Sirsnībā-
Sigita Sīle