Intervija ar dzejnieku Aivaru Krūkliņu
Sākums kā visiem — skolā, kad dzirkstelīti uzšķīla Plūdoņa balādes un Ziedoņa “kā svece deg”; tad Kurta Fridrihsona izstāde Pionieru pilī, kur viņa akvareļiem Ziedonis bija pierakstījis tādus kā pavērtus logus uz citām pasaulēm. …Nagi niezēja, bet bija jāpaiet laikam, lai blakus inženierzinātnei mēģinātu arī rakstīt. Un tā bija dzeja, kas, kā šķita, ļaus būtisko pateikt visīsāk. Savu lomu nospēlēja arī slinkums uz gariem tekstiem. Vērtīgu pieredzi guvu no Amandas Aizpurietes un Ronalda Brieža “Literārajā akadēmijā” pirms padsmit gadiem.
2. Cik grāmatās var lasīt Tavu dzeju? Cik Tev jau ir tās izdotas? Vai ir tapuši arī video, vai - dziesmas, kur tās var dzirdēt?
Līdz šim esmu izdevis trīs krājumus: “Trīs krūzes”, “Uzklausījums” un “Nospiedumi tukšumā”. Esmu iekļauts arī pāris kopkrājumos: “Kur krustojas paralēles” un “Pusnakts elēģija”. Domāju, ka dziesmām mani teksti diez vai būtu piemēroti. Un es uz to netiecos. Tomēr vienmēr prātā ir Kalniņa dziesmas ar M.Čaklā vārdiem.
Foto no A.Krūkliņa personīgā arhīva.
3. Kurš Tev pašam ir Tavs visiecienītākais dzejnieks, kas patīk Tev jau gadiem?
Ja jānosauc viens, tad: Aivars Neibarts (Ņurbulis). Bet vairāk tomēr lasu prozu, un reizēm to neatšķiru no dzejas; piemēram Sent-Ekziperī, Bredberijs u.c.
4. Kāda stila dzeju visbiežāk Tu raksti ?
Pats savu dzeju saucu par filozofisku. Citi teikuši, ka tā ir meklējumi — ceļš, kas vienlaikus ir arī mājas. Ja par tehnisko pusi, tad pantmērs un atskaņas visbiežāk ir traucēklis, no kura reizēm nav viegli atbrīvoties. Gribētos tekstiem piešķirt dabīgu plūdumu, kā upei vai strautam.
5. Vai ir saņemtas kādas godalgas, pateicības raksti, atzinības,? Vai ir citas intervijas arī notikušas, piem. laikrakstiem?avīzēm?
Atzinību esmu saņēmis tikai no lasītājiem un klausītājiem. Bet esmu sapratis, ka jebkura atzinība jāuztver apdomīgi.
6. Vai Tu piedalies dzejas pasākumos? Kurš ir tas pasākums, kurš visspilgtāk palicis Tev atmiņā?
Plāna nav, bet piedalīties gadās. Izmantoju iespējas, arī ekspromtās, draugu un paziņu lokā. Tā kā nesanāk bieži, tad atmiņā ir pēdējais, šajā pavasarī, “Hāgenskalna komūnā”.
7. Vai Tu esi kāda dzejas klubiņā reģistrēts biedrs?
Šķiet, ka neesmu.
8. Ko Tu novēlētu sev, un ko novēlētu - visiem citiem rakstošajiem?
Sev un citiem rakstošajiem novēlu atrast lietpratīgu kritiķi. Vēss skats no malas var ļoti palīdzēt.
9. Ko Tu novēlētu savam lasītājam?
Tā kā tekstu uztveri ietekmē apstākļi un noskaņojums, tad visiem lasītājiem novēlu – īstajā brīdī atšķirt īsto vietu.
No dzejoļa “Asīzes Francisks”
Cik brīnišķas pasaules daļa esmu!
Pat brālis vanags, noķēris māsu irbi,
to izplūc pa spalviņai kā margrietiņas ziedu —
mīl, nemīl, mīl, nemīl, … mīl!
Paldies par šo interviju, kuru atsūtīji man vēstulē, tā, ka man atlika tikai to ievietot šeit -Interviju blogā. Esmu pateicīga par atsaucību, un vēlu – lai radošs gars arī turpmāk! Paldies, Aivar, Jums!
Ar cieņu, bloga idejas autore -Sigita Sīle.