Intervija ar autori un gleznotāju - Intu Zaļumu
Sveiki! Dzejoļus es rakstu jau no skolas laika pateicoties tam, ka mums skolā bija laba latviešu valodas skolotāja, kura motivēja rakstīt - gan sacerējumus, gan dzejoļus. Tas process man ļoti patika un raisīja interesi, un pamazām es sāku pierakstīt arī sev kladē tās vārsmas, kuras manī radās no ikdienā vērojamā apkārtnē. Mana dzeja publicēta tolaik esošajā avīzē ''Pionieris''. Vēlāk, kad mācījos Rīgā, iestājās mazs pārtraukuma posms, kurā es dzejas nerakstīju, bet atsāku tās rakstīt, kad bērni bija jau paaugušies un sāka iet skolā, jo dažādu svinīgu pasākumu vajadzībām es ar prieku radīju jaunus dzejoļus, kurus bērni deklamēja skolas pasākumos. Vēlāk, jau strādājot bērnu dārzā, kad audzinātājām vajadzēja pie pasākumiem īpašas dzejas rindas, es labprāt piedāvāju savus dzejoļus. Vēl nedaudz vēlāk uz mūsus bērnu dārzu, kurā es strādāju - atnāca strādāt jauka muzikālā skolotāja no Jūrmalas. Viņa arī raksta dzeju. Kad iznāca viņas pirmā kopgrāmata, tas notikums iedvesmoja arī mani pārrakstīt savus darbus, no klades - datorā, tādējādi iepazīstinot ar saviem dzejoļiem arī draugiem.lv lasītājus. Un tad mani, tieši draugos.lv, uzrunāja jauka būtne no Varakļāniem, kura piedāvāja tapt manai pirmajai autorgrāmatai. Tā es tiku pie pirmās savas dzejoļu grāmatas, kuras nosaukums ir '' Mana pirmā pieneņpūka''. Šai grāmatai mūsu bērnudārza auklīte uzzīmēja pienenes, bet otra - iedeva bildi grāmatas vākam. Rezultātā - pie lasītāja nokļuva brīnišķīga izskata dzejas grāmata.
Foto no Intas Zaļumas personīgā albūma.
Man visi dzejoļi, ko esmu iedevusi tautās patīk, tas tāpat, kā ar bērniem - visi mīļi. Pielieku šeit dzejoli, kuru zinu no galvas:
***
Es laimi meklēju ceriņos;
Baltajos, rozā un zilajos-
Manas laimes tur nebija.
Laimi meklēju ābeles ziedā,
Bet tās visas jau augļu briedā.
Meklēju laimi valrieksta ziedā,
Valrieksts man ar zaļu ziedu māja-
Šeit nav laimes mājas.
Tad es devos uz svētnīcas pusi
Un sāku Dievu lūgt klusi.
Sāka sīks lietus līt,
Un es sapratu, kur mana laime mīt.
I. Zaļuma
Gliemezītis.
Gliemezītis savā mājā,
Grib, lai es ar viņu parunāju.
Grib viņš savu dobi taisīt,
Tikai nezin, kādas sēklas kaisīt.
Kā tās augs, un cik būs lielas,
Vai tās varēs redzēt no ielas?
Vai būs arī košas krāsās-
Aicināšot ciemos savas māsas.
Tad būs pikniks varen jauks,
Ciemos atnāks senais draugs
Parunāt par dzīvi skaisto,
Pasaulīti, Dieva laisto.
I. Zaļuma.
Uz šo brīdi man ir 3 autorgrāmatas un 7 kopgrāmatas, un vēl divos projektos es piedalos.
Man ir tapusi viena dziesma, kuru mēs dziedam baznīcā, jo es dziedu baznīcas korī arī.
Runājot par autoriem, kuri man patīk, un to, kurš varētu būt mans iecienītākais dzejnieks - man ir grūti pateikt, jo es daudzu autoru dzejoļus deklamēju pasākumos, jo tā ir mana darba specifika, taču ikdienā es svešu dzejnieku dzeju nelasu, lai neiespaidotu ar to - savu dzeju. Lasot diskusijas draugos.lv es daudz ko zinu par plaģiātismu, un tas ir vēl viens no iemesliem kāpēc es nelasu svešu dzejnieku darbus. Taču bērnībā gan man patika, piemēram -Viļa Plūdoņa dzeja un Alberta Kronenberga ''Jērādiņa'', un vēl daudzu citu, nezināmu autoru pantiņi, piemēram - ziemassvētku dzejoļi, kurus man mācījusi mamma, un, kurus es tālāk mācīju arī saviem bērniem, jo ar tiem pati esmu izaugusi, un tie ir jauki, mīļi mums visiem.
Runājot par dzejas stilu, kādā es rakstu savus dzejoļus, man jāsaka, kā mana mamma tos noraksturojusi, ka es savā dzejā apdzejoju; notikumus, sarunas, dabu, Dievu, darbu, kā arī labprāt rakstu - vēlējuma un apsveikumu pantus.
Kas attiecas uz jautājumu par balvām vai pateicības rakstiem, tad man jāsaka, ka - jā, es esmu saņēmusi tādus! Liels ir mans prieks joprojām par saņemto Gada balvu, sava ciema ietvaros, par pirmo manu autorgrāmatiņu, kā arī tas, ka ar dažiem dzejoļiem esmu publicējusies NTZ (vietējā rajona avīzē).
Es esmu piedalījusies arī ''Baltā galdauta svētkos'', savā ciemā, kur prezentēju savu autorgrāmatu un kopgrāmatu ,,Krāsainās dejas''. Esmu piedalījusies arī ''Baznīcas naktī'' un Ziemsvētku pasākumā, lai gan, man jāatzīstas, ka uz pasākumiem es pati neuzdrīkstos pieteikties, bet, ja mani aicina- es neatsaku. Vēl man ir bijis dzejas pasākums arī nometnē - Talsos, bet nu vairs nav nometnes, līdz ar to šī sadarbība pārtraucās. Vēl mani ir aicinājuši arī uz Ventspili lasīt savu dzeju.
Par maniem hobijiem runājot, es brīvajos brīžos - gleznoju arī. Tas ir vēl viens mans radošais potenciāls, ka manī ir lielā patika uz glezniecību. Protams, ka arī gleznot, tāpat, kā dzejot - es vēl tikai mācos, bet izstādēs gan es jau piedalos.
Piedāvāju bildes, kurās dažas gleznas var apskatīt arī šī bloga lasītāji -Jūs!
Ko es novēlētu sev un citiem autoriem, lasītājiem?!
Sev es novēlu daudz radošu domu un to, lai vasarā, mežā - ir daudz ogas, kuras palīdzētu man sarūpēt naudu, lai varu savus darbus parādīt lasītājiem.
Citiem autoriem es novēlu, lai tā mūza nekad nepiekūst lidināties tuvumā, un daudz radošu domu, bet saviem lasītājiem es novēlu - lasiet manu dzeju un paņemiet no tās, ko vien varat paņemt sev labsajūtai. Tāds mazs piebildes tekstiņš .... un drīkst man aizrādīt par gramatiskajām kļūdām, jo domas skrien ātrāk, nekā spēju uz datoru tās pierakstīt.
Lai visiem Dieva svētība.
Ar cieņu, Inta Zaļuma
Paldies.
Es pateicos Tev, Inta, par tik interesantu un pozitīvu stāstījumu, kuru Tu man atsūtīji vēstulē, atbildot uz jautājumiem rakstiski. Ir prieks iepazīt Tevi tuvāk un liels prieks arī par to, cik daudz Tevī ir radošu talantu, cik daudz sirsnības un Dieva mīlestības, cik daudz brīnišķīgu dzeju, apsveikumu un vēlējumu, kuri priecē lasītājus. Paldies, ka Tu atsaucies, tādējādi mūsu interviju blogu padarot par vēl vienu motivējošu stāstu- bagātinātāku! Prieks sadarboties. Veiksmes arī turpmāk - gan gleznojot, gan dziedot, gan dzejojot!
Sirsnībā, boga idejas autore - Sigita Sīle