Intervija ar dzejas entuziastu Kasparu Rozīti
Foto no Kaspara Rozīša personīgā foto albuma.
1. Kā un kad Tu sāki rakstīt savus Gara darbus?
Es sāku rakstīt salīdzinoši nesen, zinot to, ka esmu vēl 17 gadus vecs pusaudzis. Tas bija apmēram pirms diviem gadiem, manuprāt, varbūt agrāk. Mācību stundas mani lielākoties garlaiko, līdz ar to kladēs darīju ko aizraujošāku - zīmēju ķinķēziņus un rakstīju dzejolīšus. Daudz nē, vairāk gan ķēpājos.
2. Cik grāmatās var lasīt Tavus darbus? Kādās? Cik Tev tās jau ir izdotas? Vai ir tapuši arī video, dziesmas, lugas, filmas? Kur tās atrast?
Šeit paldies jāsaka Laimdotai Vištartei Leimantei, kura ieraudzīja dzejoli, kuru publicēju Facebook grupā “Dzejas rupors”. Tas bija vienīgais, pirmais dzejolis, ko es tur ievietoju. Laimdotai, projektu koordinatorei izdevniecībā “Domu pērles”, iepatikās, domāja, ka man desmitiem klades mētājās dzejoļu pilnas… Tā nu gluži nebija. Nebija nekā. Nācās meklēt starp izmestiem papīriem, pieķēpātām mācību burtnīcām, līmlapiņām… Atradu, salasījās nepieciešamais minimums - 25 lapaspuses ar dzeju. Domāju, lai jau, naudas nav žēl, būšu grāmatā, forši! Bija radies pārdomu pilns darbs, ne sevišķi profesionāls, ne pārdomāts, bet mīļi…
“Atļauj man lidot!”, grāmata mīkstajos vākos, kur publicēti pieci cilvēku darbiņi, arī manējie… Pie manis vēl eksemplāri ir, nereklamēju ļoti, nesen biju literātu nometnē "(IZ)AICINĀJUMS", pēc tam kauns palika par saviem darbiem. Tas arī viss, kur kaut ko no manis var redzēt. Var jau meklēt manu dzeju arī sociālajos tīklos, retu reizi kaut ko ielieku grupā “Dzejas rupors”, biežāk sanāk Instagram zem attēliem ievietot savas vārsmas @laikamkaspers https://www.instagram.com/laikamkaspers/. Tā, laikam būšu pietiekami sevi te izreklamējis...
Foto no izdevniecības ''Domu Pērles'' foto albuma.
3. Kurš ir Tavs visiecienītākais dzejnieks, kurš Tev patīk jau gadiem un, varbūt - ir iedvesmojis Tevi attīstīt savu literāro talantu?
Ja godīgi, nelasu daudz. Interneta atkarība, laika trūkums un slinkums traucē. Cenšos. Šobrīd lasu padomju propagandu “Rupjmaizes sausiņi”, ko sarakstījusi Elizabete Drabkina. Interesanti, ar citu skatupunktu, iespēja sajusties kā apmānītajam Krievijas strādniekam vai zemniekam… Lai gan šī nav dzeja. Dzejas grāmatas reti nokļūst manās ķetnās, biežāk sanāk ieklikšķināt satori.lv . Interneta atkarību izmantoju labiem mērķiem, tur es dzeju lasu. Manīju Daiņa Deigeļa vārdu, kas man vairāk asociējās ar PROGRESĪVIE, bet tagad arī ar dzeju. Ļoti patīk. Aktuāli. Trāpīgi. Tieši sirsniņā. Kārlis Vērdiņš, protams, Klāvs Elsbergs… Tie varētu būt mani Top 3.
4. Kāda tipa dzeju visbiežāk Tu raksti ? Kura tēma padodas apdzejošanai vislabāk?
Kāda tipa? Nav ne jausmas! Lasītājs droši var to noskaidrot, ha-ha. Pēc tam man arī pasakiet kāda tipa, varētu būt interesanti. Tēma? Nu, domāju, ka nevienam dzejniekam īsti nav konkrēta tēma par ko rakstīt. Ja nu vienīgi runājam plaši - tauta, mīlestība, daba… Es gan vairāk par savām iekšējām sajūtām. Meklēju sevi vēl starp vārdiem, rindām, dzejā.
5. Vai ir saņemtas kādas godalgas, pateicības raksti, atzinības?
Nav, nav nekā. Kā jau minēju, manas vārsmas gandrīz kā ķēpājumi, lielas atšķirības nav. Uzrakstu un viss, vairs neko nerediģēju. Tā brīža sajūta ir prom un nav tur vairs ko. Var vienīgi minēt literāro darbu konkursā “Aicinājums” iegūto 1.vietu dzejas kategorijā. Ironiski, ka es pat neatceros, kad un kā pieteicos konkursam. Jābūt uzmanīgam piektdienas vakaros, pieteikties var vēl sazin kur!
6. Vai Tu piedalies dzejas pasākumos, prezentācijās?
Konkrēti ar dzeju saistītos pasākumos nav bijusi liela iesaiste. Varu minēt sarunu festivālā LAMPA Young Media Sharks pop-up skatuvē organizēto dzejas diskusiju, kas bija interesanta pieredze! Bija iesaistīts mūziķis Reinis Jaunais, literatūrzinātniece Maija Burima, kā arī jaunais dzejnieks Gundars Smuidris. Pēc tam arī dzejas entuziasti varēja dalīties ar saviem gara darbiem atvērtajā mikrofonā.
Ikdienā gan ar pasākumiem esmu saistīts daudz, organizēju, vadu pasākumus, spēlēju teātri… Esmu iesaistīts dažādās aktīvistu, jauniešu, brīvprātīgo organizācijās. Divus vārdus sakot, esmu aktīvs!
7. Vai Tu esi kāda dzejas klubiņā reģistrēts biedrs?
Neesmu. Tādi ir? Ja jā, tad gribu!
8. Ko Tu novēlētu sev un, ko novēlētu visiem citiem rakstošajiem?
Radošumu, pastāvīgu ideju plūsmu, motivāciju!
9. Ko Tu novēlētu savam lasītājam?
Baudīt...
Kaspara dzeja
***
mēs esam salūzuši liepas zari
iedūrušies melnajos trūdos
triecienā pret zemi
sāpīgi ielocījušies
ieplaisājusi miza
melnzemē iekritusi
lauska no plīstošas stikla pudeles
ūdens straume atnesusi
dzīvību
liepas nolūzušajam zaram
nevienam neredzot
zem zemes
stiepjās sīkaļas
dzīvības kruķi
saknes
kāpnes ved augšup
jaunās liepas galotnē
slēpjas smīnošais Češīras kaķis
ceļa zīme uz piedzīvojumu
©K.Rozītis
Paldies, Kaspar, par šo interesanto interviju. Entuziasms un vitālā enerģija, kura Tevī pulsē, to sajust varam no šeit izlasītā! Lai radoša veiksme arī turpmāk!
Bloga idejas autore- Sigita Sīle