Ar vārdiem noglāstīt var... Intervija ar Ingu Auderi
– Kā zināms, tēlainas domas uztverei un pierakstam, ir noteikti garīguma pamati, ētikas un estētikas kanoni, bez kuriem dzeja nav iedomājama. Centieni tos ievērot, vēl nenosaka rezultātu. Radoša doma ir brīva. Es garīgi sadzirdēju klusu vārdu plūsmu un to pieskicēju. Par dzejoļiem manas piezīmes sāka veidoties pēc sadarbības ar dzejnieci Lieni Dzintari, 2004. gadā. Līdztekus filoloģijas studijām, Liepājas Universitātē, dzejas nianses viņa bija apguvusi pie mākslinieces Ainas Uldriķes.
Cik grāmatās, lūdzu, jau ir publicētas Tavas dzejas? Vai ir radītas dziesmas ar Taviem vārdiem?
– Pa dzejolim, vai sentencei (atziņai!), man uzrakstās katru dienu, ar neilgiem pārtraukumiem. Tie tiek publicēti “Baltās stundas” almanahos, žurnālā “Helikons” no 2007.g., kur pastāvīgi publicējos, kā arī - grāmatā “Helikona izlase Antona Kreica redzējumā”, 2019. , un citos izdevumos. Savu dzejas krājumu vēl neesmu izlolojusi. Kā sanāks. Ja man būs vēlme.
Dziesmas – divas, par kurām pat nesapņoju. Ļoti īpašas. “Helikons” 15.jubilejā skanēja Andra Kristona komponētā dziesma ar maniem vārdiem. Dzejolim, ar kuru piedalījos Guntara Rača konkursā “Dzeja no sirds” 2017, kāds Latvijas dziesminieks sarakstīja dziesmu ārpus konkursa un atsūtīja ierakstu, jo apstākļu dēļ, viņš pats nevarēja atbraukt to izpildīt Liepājas jubilejai veltītā koncertā, kā vēlējās. Bet - patīkamākais bija noticis.
Foto no Ingas Auderes personīgā albuma - almanaha atvēršana.
Saki, lūdzu, kurš ir Tavs visiecienītākais dzejnieks, kurš Tev pašai patīk, kurš Tevi, varbūt, ir motivējis rakstīt dzeju, esejas, vai stāstus?
– Lasot Kristīnes Bitēnas-Sirmās darbus, dzeju iemīlēju. Personīgi autori nepazīstu. Vēlāk – helikoniešu, “Baltās stundas” dzeja. Draugu lokā man, konkrētāk, mūsu biedrībai, ir talantīgi dzejnieki un citi radoši cilvēki, kuru darbi iedvesmo. Visus nenosaukt.
Mamma centās mani izglītot vispusīgi. Mēs regulāri apmeklējām dažādus kultūras pasākumus. Mūsu ģimenes draugu lokā bija ievērojami rakstnieki, mūziķi, mākslinieki. Kā bērnam, cilvēku sasniegumi - man neko neizteica, bet gaisotni atceros iedvesmas pilnu.
Kāda veida dzeju Tu raksti?
–Tuvu tam veidam, virzienam, kuru literatūrā pazīst kā pārpersonīgu (virs personīgā), kuru, līdzīgi citām zināšanām un prasmēm, arī apgūst mācoties, praktizējot. Vairāk dzirdēts apzīmējums šim veidam ir kristīgā dzeja, ko mēdz izprast dažādi.
Lai paturētu vērā kristīgu darbu tiešo saistību ar latviešu kultūru, literatūru, var atcerēties mūsu klasiķus, piemēram: Juris Alunāns, Juris Neikens, Aspazija, Kārlis Skalbe, Ziemeļnieks, Pēteris Blaus, Ēriks Ādamsons, Fricis Bārda, Jānis Ruģēns, Laima Akurātere, Augusts Saulietis, Jānis Poruks, Anna Brigadere, Rūdolfs Blaumanis, Reinis un Matīss Kaudzītes, Leons Paegle, Jānis Medenis, Aleksandrs Čaks. Cik zināms, viņi visi bija ticīgi, arī Krišjānis Barons, un citi tautasdziesmu apkopotāji.
***
Pasaule cepas.
Dzejnieki
pieber oglītes.
I.Audere
Arī saziņā atzīstu - tiešu, tradicionālu sarunas veidu, bez zemtekstiem, aplinkiem, viltībiņām.
***
Ir vārdi, kuri
netiek pāri lūpām,
bet arī tādi,
kuri paši kāpj,
kur tūlīt pārvēršas
par mazām,
mežonīgām bultām –
par bultām prieku,
mieru laupošām,
kaut tā, starp citu,
it kā garāmejot, bilsti,
un tomēr paliec
tāds kā nolēmēts.
Ar vārdiem noglāstīt
un nejūties ne parasts,
piezemēts.
Ja dažreiz vārdi
satur saldu viltu,
pie sirds tos ņemot,
prāts top saindēts...
Vien Dieva vārds
ceļ nebrūkošu tiltu
starp krastiem,
citu krāsmatās.
I. Audere
Vai ir saņemtas arī kādas - godalgas, pateicības raksti, atzinības?
– 2009.g. es saņēmu pateicību no Liepājas pašvaldības. NVO brīvprātīgo godināšanai mani izvirzīja Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centrs par projektu “Zem viena spārna”, kura īstenošanu atbalstīja VFR vēstniecība Latvijā. Tur bija arī dzeja, arī atdzeja.
Dzejas redaktores iemaņas apguvu no M. Zihmaņa (uzskatīts par vienu no zinošākajiem, prasīgākajiem literārajiem redaktoriem Liepājā), kad viņš rediģēja kristīgos almanahus un vērtēja Egineto.lv dzejoļu konkursu.
Plašāku publicitāti, atzinību neesmu meklējusi. Lielākā godalga manam darbam – ja kādam noder, sākot ar tuviniekiem.
Vai piedalies dzejas pasākumos, vai rīko savus autordzejas lasījumus/pēcpusdienas, un - kuri pašai visspilgtāk palikuši atmiņā?
– Cik varu, piedalos un atbalstu. Personīgi nē, bet mūsu biedrības “Kristīga Atbalsta Apvienība” ietvaros. Esam atbalstītāji, ne organizētāji. Spilgtā atmiņā – visi pasākumi, jo katrs pasākums ir īpašs. Ar tiem var iepazīties https://egineto.lv/ Krātuvē. https://egineto.lv/kratuve/
Foto no Ingas Auderes personīgā albuma, Egineto.lv projekts papīra formātā.
Varbūt Tu esi pati dibinātāja kādam dzejas pulciņam/klubiņam, tējas vakariem, -dzejas! Vai kāda pasākuma idejas autore, piemēram?
– Esmu “Kristīga Atbalsta Apvienības” dibinātāja un vadītāja. Viss noticis likumsakarīgi un svētīgi. Līdz biedrības izveidei – arī. Jo bez pieprasījuma kristīgu atbalstu nepiedāvā.
Biedrības dibināšanas dokumentus palīdzēja sagatavot Liepājas pašvaldības pārstāve - Brigita Dreiže. Nozīmīgs mūsu darbībai bijis arī manas ģimenes un Krusta draudzes devums, Ritas Knapšes un Mārtiņa Andersona (līdz 2016.g.) atsaucība. Un- ideju, paldies Dievam, arī ir daudz. Nedarbojos viena. Sociālajos tīklos man ir tikai nosacīti privāts profils, lai ērtāk komunicēt. Esmu aicināta komandas spēlētāja. Mūsu projekti atvērti visiem labas gribas cilvēkiem, neatkarīgi no profesionalitātes pakāpes un reliģiskiem uzskatiem. Neesam reliģiska organizācija, bet biedri - tai piederam. Par radošu darbību atskaitāmies tikai Jēzum, kurš izaugsmes latiņas nevienam neuzliek. Mārtiņš Luters savulaik uzsvēris, ka Dievam var kalpot arī vienkāršiem, saviem vārdiem. Pēc vēlmes un dotībām. Dievs ir visu darbu galvenais kritiķis un izaugsmes nodrošinātājs.
***
ar tādu mieru pildi,
kāds pasaulei nav zināms,
pazīstams.
Kā putnēnu
zem Sava spārna sildi
un pabaro,
ar maizi dienišķo.
Vēl visas Jēzus
ciešanas un rētas
no galvas zinu –
kāpēc un par ko...
Tās pasauli
joprojām dara svētu
un neprasa
ne šiliņu par to.
Tik prasa Tevi
nepārdot.
I. Audere
Egineto.lv mājas lapa turpmāk paredzēta kodolīga. Svarīgākā informācija un nedaudz labās prakses. Patīkami pārsteidza Jāņa Morāna Briķa http://pilots.lv/ interesantais dizaina risinājums. Par konkrētu nebijām vienojušies, nedz iepriekš pazīstami. Tikāmies - 11.11.2019., un 19. decembrī mākslinieks mums atdeva gatavu lapu, kur prieks un ērti darboties. Tā jau ir atvērta, bet oficiāli prezentēt ceram tuvākajā laikā. Vēl piestrādājam pie satura.
Kristīgās dzejas “Baltā stunda”, I. Auzas un Ē. Birzkopas vadībā, šī gada decembrī, atzīmēs 20. gadskārtu. Kā viņas uzsver, dažādu konfesiju dalībniekiem nekad nav bijis domstarpību, pārpratumu, nesaskaņu. Jo mēs tos nemeklējam. Latvijā tikai vēl “pietrūktu” ķildu par Dievu (Mīlestību), dzeju u.tml.
Savukārt, lai problēmas nerodas no gara darbu izpētes, ieteicams ar atzītiem līdzekļiem noskaidrot darbu veidu, garīgu iedvesmas avotu un atbilstošus raksturotājus. Kā vārda mākslas speciālisti to zina.
Un, ja runājam par vaļaspriekiem, kādi ir Tavi hobiji, bez visa, ko dari?
-Tā, kā pamatdarbā esmu grāmatvede, kā arī strādāju Liepājas Diakonijas centra mājas lapā kalpot.lv un biedrībā, kur apvienoju vairākus pienākumus, kādiem speciāliem hobijiem laika man nepietiktu. Tāpēc nodarbojos ar to, kas var paaugstināt ikdienas dzīves kvalitāti. Hobiji visu laiku mainās. Pagājušajā gadā tas bija izteikti veselīgs uzturs, kas tagad jau kļuvis par ieradumu. Mums visiem ģimenē bija apnikusi vienveidīga ēdienkarte. Nekad agrāk nedomāju, ka pirkšu jaunākos žurnālus un modernās garšvielas. Likās par sarežģītu. Bet tā nav. Cita garša dzīvei.
Ko novēli sev, un ko - citiem dzejniekiem?
– Dieva iedvesmu un padomu!
***
laimes asaras –
mēs
un Dieva ziņā tikai
kad Viņš tās nožāvēs
zem debesu platajām plaukstām
smilšu graudiņš
un vējš
gan zvaigznes, gan lūgšanas skaita
cerot – tām atbildēs
uz pasaules rētotā vaiga
laimes asaras –
vēl
I. Audere
Paldies!
Cieņā un sirsnībā,
Inga
