Intervija ar Intu Špilleri.
S.Sīle.:,,Intervija ar Intu Špilleri izvērtās jaukā sarunā, stundas garumā, pa skaipu.
Interviju uzsāku ar tradicionālo jautājumu,: ,,Kā Tu uzsāki rakstīt dzeju, un cik dziesmu jau ir Tev?''
I.Špillere :
,, Skolas laikā jau kādu rīmīti rakstīju, bet tas diemžēl ir pazudis nebūtībā, jo - vai tad domāja, ka varētu noderēt?
Bet tad, nāca tāds brīdis, kad slimības dēl biju piesaistīta mājām. Mana meita atvēra draugiem.lvprofilu, lai es daudz nedomātu par savu slimību,. Viņa man ieteica sameklēt savus skolas biedrus, paskatīties citu cilvēku jaukās galerijas, arī dienasgrāmatu ierakstus, un, skatoties vien, vispirms sāku likt savā dienasgrāmatas sadaļā, kā sveicienus jaunai dienai – S.Kaldupes,
O. Lisovskas, V. Belševicas un citu autoru dzejoļus, bet tad! Tad neviļus sāka man pašai rīmēties kopā dzeja. Pirmie dzejoļi nebija tādi, kā gribētos, jo biju pašā starta sākumā, kad vēl tikai mācījos savas domas pierakstīt dzejolī.
Pirmajiem dzejoļiem pat parakstu savu neliku, bet , tā sagadījās, ka pamanīju, ka manus dzejoļus lieto apsveikumiem citi cilvēki, un sapratu, ka jāliek jau savu autogrāfu, lai nenoklīst!
Tad mani uzaicināja draugos- Dzidra Melnūdre, sacīdama : ,, Nāc, mūsu rakstošajos draugos!’’, pēc tam jau arī Rita Cvetkova, un tad draudzības uzaicinājumi sekoja -cits pēc cita.
2015.g., atsaucoties Agneses Piļānes piedāvājumam izdevu krājumiņu - ,,Es krāju mīlestību ilgi.
Maziem solīšiem esmu virzījusies dzejas pasaulē, pamazām saprotot, kas cilvēkiem patīk, kas sirdis uzrunā. Ar maniem tekstiem ir tapušas pāri par 50 dziesmām.Man ir prieks, ka mūziķiem patīk mani dzejoļi, kuri pārtop dziesmās, kuras, savukārt, patīk klausītājiem. Pirmā dziesmu, kad Mārīte Bikovska man palīdzēja sarīkot manus pirmos grāmatiņas atvēršanas svētkus, kā dāvanu svētkos uzdāvināja Aigars Semēvics- pirmo dziesmu ar manu tekstu ..Kur esi tu,,.
Interviju uzsāku ar tradicionālo jautājumu,: ,,Kā Tu uzsāki rakstīt dzeju, un cik dziesmu jau ir Tev?''
I.Špillere :
,, Skolas laikā jau kādu rīmīti rakstīju, bet tas diemžēl ir pazudis nebūtībā, jo - vai tad domāja, ka varētu noderēt?
Bet tad, nāca tāds brīdis, kad slimības dēl biju piesaistīta mājām. Mana meita atvēra draugiem.lvprofilu, lai es daudz nedomātu par savu slimību,. Viņa man ieteica sameklēt savus skolas biedrus, paskatīties citu cilvēku jaukās galerijas, arī dienasgrāmatu ierakstus, un, skatoties vien, vispirms sāku likt savā dienasgrāmatas sadaļā, kā sveicienus jaunai dienai – S.Kaldupes,
O. Lisovskas, V. Belševicas un citu autoru dzejoļus, bet tad! Tad neviļus sāka man pašai rīmēties kopā dzeja. Pirmie dzejoļi nebija tādi, kā gribētos, jo biju pašā starta sākumā, kad vēl tikai mācījos savas domas pierakstīt dzejolī.
Pirmajiem dzejoļiem pat parakstu savu neliku, bet , tā sagadījās, ka pamanīju, ka manus dzejoļus lieto apsveikumiem citi cilvēki, un sapratu, ka jāliek jau savu autogrāfu, lai nenoklīst!
Tad mani uzaicināja draugos- Dzidra Melnūdre, sacīdama : ,, Nāc, mūsu rakstošajos draugos!’’, pēc tam jau arī Rita Cvetkova, un tad draudzības uzaicinājumi sekoja -cits pēc cita.
2015.g., atsaucoties Agneses Piļānes piedāvājumam izdevu krājumiņu - ,,Es krāju mīlestību ilgi.
Maziem solīšiem esmu virzījusies dzejas pasaulē, pamazām saprotot, kas cilvēkiem patīk, kas sirdis uzrunā. Ar maniem tekstiem ir tapušas pāri par 50 dziesmām.Man ir prieks, ka mūziķiem patīk mani dzejoļi, kuri pārtop dziesmās, kuras, savukārt, patīk klausītājiem. Pirmā dziesmu, kad Mārīte Bikovska man palīdzēja sarīkot manus pirmos grāmatiņas atvēršanas svētkus, kā dāvanu svētkos uzdāvināja Aigars Semēvics- pirmo dziesmu ar manu tekstu ..Kur esi tu,,.
Muzikālo ietērpu maniem darbiņiem ir radījuši R. Gailītis, A. Simsons, I. Baņģere, R, Kleins, I. Seilis, H. Krūmiņš. Paldies viņiem par to.
Uz šodienu man ir izdotas sešas autorgrāmatas un esmu piedalījusies četros kopkrājumos. 2015.g. nogalē man tapa grāmatiņa bērniem, pateicoties manām mazmeitiņām, ,,Solīši,,.
Uz šodienu man ir izdotas sešas autorgrāmatas un esmu piedalījusies četros kopkrājumos. 2015.g. nogalē man tapa grāmatiņa bērniem, pateicoties manām mazmeitiņām, ,,Solīši,,.
S.Sīle :
Cik jūtām bagātīgs, un emocionāli saistošs ir Tavs stāsts, Intiņ! Ir patīkami klausīties, jo sasniegumi ir acīm redzami, un jūtami, un- lasāmi, un baudāmi- Tavās grāmatās, Tavā draugiem.lvrakstu sadaļā, Tavos dziesmu tekstos! Priecājos, jo ļoti motivējoši skan viss Tavs stāstījums. Turpināsim ar jautājumu, kā ar pasākumiem, kuros Tu uzstājies, kuros lasi savu sirsnīgo dzeju? Cik tādi ir bijuši jau?
I. Špillere :
,,Šogad/2017/ biju uzaicināta uz dzejas dienu pasākumiem -Grenctālē, Puikulē, Vircavā, Variņos. Tāpat ir rīkoti grāmatu atvēršanas svētki Rīgā, un piedalījos Mātes dienai veltītajā dzejas lasījumā Siguldā. Ja mani uzaicina lasīt dzeju, es neatsakos.
Bet, pats pirmais pasākums man bija- Vilcē, 2013. g. ,,No sirds uz sirdi,,.
I. Špillere :
,,Šogad/2017/ biju uzaicināta uz dzejas dienu pasākumiem -Grenctālē, Puikulē, Vircavā, Variņos. Tāpat ir rīkoti grāmatu atvēršanas svētki Rīgā, un piedalījos Mātes dienai veltītajā dzejas lasījumā Siguldā. Ja mani uzaicina lasīt dzeju, es neatsakos.
Bet, pats pirmais pasākums man bija- Vilcē, 2013. g. ,,No sirds uz sirdi,,.
Mani uzaicināja, jo tajā tika lasīta mana dzeja.
Saņēmu pirmo pateicības rakstu.
S.Sīle : Kāda sajūta pārņem, kad cilvēki uzslavē, atsūta pateicību, atraksta- paldies ?Un ,kāds ir plāns nākotnei?
I. Špillere :
,,Prieks, ka mani darbiņi spēj uzrunāt. Joprojām mācos rakstīt dzeju, atmest sīkos un tos vārdiņus, kuri tomēr dzejā īsti neiederas.
S.Sīle : ,, Intiņ, kāda tipa dzeju Tu visbiežāk raksti?’’
I. Špillere:
Man labi rakstās dzeja par skumjo mīlestību un dabu, bet es nespēju uzrakstīt pasūtījuma darbiņus. Kaut kā nesanāk... Visas labās domas nāk kādu laiku pēc tam, kad pēc darbiņa vairs nav pieprasījums. Rūgta asara arī ir nolieta, kā jau visiem iesācējiem, daudz reižu bijis arī jautājums pašai sev -vai vajag rakstīt vēl dzejoļus, bet – esmu saņēmusies, jo
S.Sīle : Kāda sajūta pārņem, kad cilvēki uzslavē, atsūta pateicību, atraksta- paldies ?Un ,kāds ir plāns nākotnei?
I. Špillere :
,,Prieks, ka mani darbiņi spēj uzrunāt. Joprojām mācos rakstīt dzeju, atmest sīkos un tos vārdiņus, kuri tomēr dzejā īsti neiederas.
S.Sīle : ,, Intiņ, kāda tipa dzeju Tu visbiežāk raksti?’’
I. Špillere:
Man labi rakstās dzeja par skumjo mīlestību un dabu, bet es nespēju uzrakstīt pasūtījuma darbiņus. Kaut kā nesanāk... Visas labās domas nāk kādu laiku pēc tam, kad pēc darbiņa vairs nav pieprasījums. Rūgta asara arī ir nolieta, kā jau visiem iesācējiem, daudz reižu bijis arī jautājums pašai sev -vai vajag rakstīt vēl dzejoļus, bet – esmu saņēmusies, jo
cilvēku sirsnība ir motivējusi turpināt!
S.Sīle. : Un, ko Tu vēlētu sev un citiem dzejniekiem, lūdzu ?
I.Špillere:
,,Es vēlu piepildīt katram savas radošās ieceres, tādēji priecējot- gan sevi, gan lasītājus.''
S.Sīle. : Un, ko Tu vēlētu sev un citiem dzejniekiem, lūdzu ?
I.Špillere:
,,Es vēlu piepildīt katram savas radošās ieceres, tādēji priecējot- gan sevi, gan lasītājus.''
Paldies par brīnišķīgi interviju.
Foto no Intas Špilleres personīgā albūma.\